|
|
|
Jūnijs 4., 2006
14:31
rozā nagu laka padara gaisīgu galvu.
nesaprotu, kur lai lieku visu to emociju blāķi, kas manī. šis tas drusku par daudz. nesaprotu, man aura tāda, ka visi nelaimīgie nāk man savu nastu uzkraut? varbūt jāmaina profesija un jāatver sava psihiatrijas prakse. glaimo jau, ka saka, ka es labi protu uzklausīt un tā, bet- kas par daudz, tas par skādi. it kā pašai savu sūdu nepietiek, ka vēl ar svešiem jākrāmējas..
visu nedēļu esmu pavadījusi maijpuķīšu aromātā, katru dienu saņemu ziedus, šampanieša burbuļi virmo acu priekšā, draugi mani ļoti mīl, tāpat arī ģimene. darbi vedas (un nevedas laiku pa laikam), man ir visa kā gana. es esmu, mans piektais stāvs sniedz man patvērumu, es sagaidu saullēktus, saule noriet nepamanīta. kāds ļoti mīlēts cilvēks kļūst laimīgāks, diemžēl bez manis, bet priecē tas, ka viņam viss pamazām nokārtojas. un viņa jauno statusu spēju pieņemt bez sirdssāpēm, jo redzu, ka viņa acīs atkal kautkas mirdz.
tikai man kautkā pietrūkst, mani neliek mierā bakstītājs, urdītājs un kābūtujabūtu dēmōns. pagātnei vieta būtu pelnu kaudzē un par nākotni nedrīkstētu šaubīties, un nevajadzētu rakt tik dziļi. bet nav kas mani noliek pie vietas, nav kas sadod pa šmauļim un pasaka, lai liekos mierā. cūka prāts piesārņojies.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
