Pilota memuāri.

Tas ir tad, kad tu ievaļī vietējā dārzeņu bodītē, lai iepirktu māāāāķenīt lociņus. Bet paņem tik māāāz (jo tev vajag tikai tik, cik tev vajag, ne vairāk), ka pārdevēja tev tos tāpat vien arī iedod un, neklausoties nekādos "bet.. bet..!", izstumj pa durvīm.
Taču miests norūda.
Tādēļ jau pēc dažām stundiņām esi atpakaļ, iešmauc veikalā - jo neviens likums neaizliedz, teiksim, pirkt kaut ko kredītā, un sākas cīniņš. Naudu, protams, ņemt atsakās. Tad nu nākas pielietot roku veiklības trikus. Kā teica Kasturnuviņštādsbija, "gūt var dodot, gūt var ņemot. Dodot gūtais neatņemams!", ar vienu roku negribīgi savāc spožo ripiņu no šķīvīša, ar otru noliec vietā jau sagatavoto mazliet sīkākās vienībās, un atkal meties ārā pa durvīm.
Uzvara.

S dņom pobedi, tovarišči!