Sauleszaķīša · memuāri


[kad gribas sāpīgāk]

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Dziedoša bezrūpība noglāsta un apskauj spārnus, kas neceļas, pasniedzot porcelāna tasītē spēka, miera un labsajūtas pašsmaidošās aplaimības.. Vēl šķipsniņa smaida un uz mirkli Viņa drīkstēja ieskatīties acīs pašam saldkārīgākajam. Tikai mirklis. Un tu jau esi saindēts. Saldi dziedināt var tikai mirklīgi. Un ne pavisam. Mirklis spēj pārvērst asaru dimantā. Mirklis ir tikpat neparedzams kā pati asara. Un nevienam tie abi nav vajadzīgi. Tās ir tikai mazas ārišķības. Plīvuri aiz kuriem slēpjas īsti dziedinošais nespēlējas ar viltīgās saldkārības mikstūrām. Tie ir klusie, vientuļie un nesaprastie. Jo tie klusākie vārdi ir tie, kas nes vētru. Domas, kas nāk dūju kājām, virza pasauli. Pēc tām mums būtu jātiecas...
Current Mood:
normāls normāls
Current Music:
izklausīsies aizdomīgi.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry