sliktaas domas

jaa,man ir apnicis domaat vai taa ir pareizi un vai taa piedien.Man panicis,ka ari mans prats ir iegrozhots telpaa bez gaismas un logiem,ka mans skatijums ir tik...nu nezinu...tik reaals.Tik nelidojoshs.
Nevaru atrast vardus,un skaartot domas,manaa galvaa ir haoss,un mani visur pavada haoss.Un lai kaa es gribeetu es nevaru to izlabot...censhos,bet tas atgriezhas kaa nelugts viesis.Un es vinju ieniistu,tai pashaa laikaa tajaa es redzu ka esmu dziva,ka ap mani notiek lietas.Ka es dzivoju.
Un kursh pateiks kas ir pareizi un kas ne...vells...atkal esmu izmisumaa.
Zini,es ieprieksh par to nedomaju,es negribeju domat un dziivoju viegli.Un taa bija viegli.Bet tad atkal satiku trouble ;) ,Cibu un te nu es esmu.Burtu un domu juuklii.Urkjeejoties un rokot.hmmzzz...un veel satiku vinju.Pirmo reizi dzivee kas tads notiek,liekas,ka Dievs man to visu gribeja sabert uz galvas ka karstas ogles,lai tachu es beidzot apdomaajos.
Bet es nevaru izdomaat.
Un vispar man jaapaarstaaj teikt vards-nevaru.