Hei, iemāciet mani...
.. kā kļūt pašpārliecinātākai, atbrīvoties no tās mūžīgāks
par-visu-atbildīga sajūtas, atļauties pasūtīt visus kad un kā vien to
vēlos, nerīkoties vienmēr pareizi kā labajai, godīgajai meitenei,
neuztraukties par pārējo attieksmi un viedokli.. un vēl.
Man tiešām tas sevī kaitina. Tiklīdz kāds ko iebilst par mani vai manu rīcību, es kā aita sajūtos vainīga. BET tā nedrīkst. Pati to apzinos - jāpastāv par sevi, bet ar emocijām ir kā ir.
Argh, tā 'besī ārā'.
Pamazām tieku pāri tai sajūtai "man.vajadzēja.šogad.pabeigt.to.skolu". Sāku pieņemt, ka ne vienmēr viss notiek kā gribētos, un notiek uz labu. Be tik un tā aizvainojumu uz savu darba devēju tas nemazina. Tāda sajūta it kā es sevi būtu ziedojusi darbam, bet pretī neko par to neesmu saņēmusi. Vienmēr apzinīgā, jaukā, iztapīgā.
'Vot tā', sākās protesta vilnis. Uhhh.
http://www.tvnet.lv/women/health/article.p hp?id=5064068
mjā, esmu dzīvs piemērs.
Man tiešām tas sevī kaitina. Tiklīdz kāds ko iebilst par mani vai manu rīcību, es kā aita sajūtos vainīga. BET tā nedrīkst. Pati to apzinos - jāpastāv par sevi, bet ar emocijām ir kā ir.
Argh, tā 'besī ārā'.
Pamazām tieku pāri tai sajūtai "man.vajadzēja.šogad.pabeigt.to.skolu". Sāku pieņemt, ka ne vienmēr viss notiek kā gribētos, un notiek uz labu. Be tik un tā aizvainojumu uz savu darba devēju tas nemazina. Tāda sajūta it kā es sevi būtu ziedojusi darbam, bet pretī neko par to neesmu saņēmusi. Vienmēr apzinīgā, jaukā, iztapīgā.
'Vot tā', sākās protesta vilnis. Uhhh.
http://www.tvnet.lv/women/health/article.p
mjā, esmu dzīvs piemērs.