|
Maijs 24., 2006
19:09 lielas acis un mazas radzenes, izeju laukā, redzu, kas notiek kanāla pretējā pusē, redzu zilās debesis, apbrīnojami viegla sajūta, nekas nespiež degunu, eju kā pa gaisiem, gribas virpuļot, cik maz cilvēkam vajag, lai sapriecātos, vajadzēja jau sen, bet pietrūka dūšas, nē, ne dūšas, pietrūka uzņēmības, likās, ka piņķerīgi. slinkums laikam tas bija. kāds, par kuru gan negribētu tagad domāt, bet kāds teiktu, ka esmu brilles iebāzusi acīs.
|
Comments:
jāāā, tieši desminiekā!!!!
es jau domāju, kaut kādas narkotikas!
zini, pat gribētos, ir dažas tādas lietas, kas ir tā nokacinājušas, ka zils palieku!
bet ja palasa to ierakstu vispār nedomājot par lēcām, sanāk čista kā narkotikas salietojusies :)) |
|
|
Sviesta Ciba |