minga

svece deg un pūkaina balta ,milzu pele atlaidusies uz galda, žvadzina atslēgas...gudra!, tikai gudrās tiek manos kaķes nagos...
sezama sēkliņas saspiedušās saldumam tuvāk...
traka vasaras mūzika, gribu pludmales akmeņus, ne smiltis!, gribu sudraba kokus gludenus, skaistus, gribu plikas kājas un melnu labradoru, sarkanu mēli nolaizīt sāli no delma...ak!,
vakarā salaužu zemeņu ogas un lapas, sakuru uguni (tikai jau gāzes zilo!), pielūdzos zirnekli slaucamu tēlot...pūšļoju ...vārdoju...vai man kas tiks?
pīlādži aizbēg zaļganā sūnā
iestieg man kājas
kovārnis staigā
es lecu āliņģī, nē, vienkārši, laikam baseina zilumā, šļakatas, acis vaļā
vienmēr tā vajadzētu - acīm vaļā, ka nepalaižu ko svarīgu garām, bet es nobīstos, aizveros, ciet...
melnas acis mirdz
skan Ziemsvētku korālis, senangļu mūzika
eju...