biteback

un vēlreiz.... jau otro dienu ..tikai šoreiz ne pa logu ,bet tuvu sev klāt. .atkal atnāca.

un domas par aizmiršanu izldoja kaa pieneņu pūkas.

sakaltušās asaras kļuva par slapjām. un tā uz ielas. es tā nekad nedaru. nepatīk uz ielas. vēl tā ,ka visi redz un skatās tā it kā būtu transā ieliidusi.

ne ne ne. es tā negribēju un negribu.

es vispār negribu redzēt. es gribu ,lai ir tkai kāds tāds ,kurš mācētu to izdzēst.

tfu. pie malas. !!!!!! tagad labāk jānokārto visas citas lietas.. .visas.. mierīgi un bez stresa... .nu vismaz jāmēģiina... mēģināts jau nav zaudēts. .nekad. var jau censties tās domas virzīt uz to, kas liekas jauks.. kaut vai uz kādu mazu sīkumu no visa tā ,kas nepatīk.. varbūt tad spēšu pieņemt arī visu pārējo.

es esmu smēķētājs. .. smēķētājs ,kurš smēķē jo vairs nezina kā to apstādināt ,vismaz tuvākajā laikā.
un laikam šis arī nav īstais brīdis, lai to stādinātu. vismaz to es noņemšu nost. lai paliek kaadu laiku. lai ir

melnā tēja.