(no subject)
« previous entry | next entry »
Oct. 8th, 2009 | 04:26 pm
music: The Doors - Riders on the storm
izķemmēju matus. jūtos kā gaisa balons. taču domas tāpat atgriežas pie mana zaudētā kara un reparācijām, kas jāmaksā.
es nojaušu jau - nekad man vairs nebūs flotes, un par gaisa spēkiem arī varu aizmirst. nepiedodami daudz nogalināju, nepiedodami liels bija manis uzsāktais holokausts, kaut fiziski nemira neviens. toties man būs kājinieki. daudz, daudz kājinieku. tādi mazi pulciņi skraidīs pa lielo pilsētu ielām. es vadīšu tos skatoties uz savu valdemārielas pagalmu, kurā iezīmēsies viss rīgas plāns. no piektā stāva metīšu zemē saviļātas zaļa papīra bumbiņas, kas noteiks, kur maniem kājiniekiem iet.
ja vien, protams, tu man atstāsi kaut manus kājiniekus.
un ja arī neatstāsi, tad galvoju, ka agrāk vai vēlāk es viena pati līdīšu pāri dzeloņdrātīm un purviem, lavīšos garām ložmetējiem, rakšos zemē, baidoties no aviācijas uzlidojumiem... bet nostāšos Tavā priekšā... agrāk vai vēlāk.. nostāšos.
es nojaušu jau - nekad man vairs nebūs flotes, un par gaisa spēkiem arī varu aizmirst. nepiedodami daudz nogalināju, nepiedodami liels bija manis uzsāktais holokausts, kaut fiziski nemira neviens. toties man būs kājinieki. daudz, daudz kājinieku. tādi mazi pulciņi skraidīs pa lielo pilsētu ielām. es vadīšu tos skatoties uz savu valdemārielas pagalmu, kurā iezīmēsies viss rīgas plāns. no piektā stāva metīšu zemē saviļātas zaļa papīra bumbiņas, kas noteiks, kur maniem kājiniekiem iet.
ja vien, protams, tu man atstāsi kaut manus kājiniekus.
un ja arī neatstāsi, tad galvoju, ka agrāk vai vēlāk es viena pati līdīšu pāri dzeloņdrātīm un purviem, lavīšos garām ložmetējiem, rakšos zemē, baidoties no aviācijas uzlidojumiem... bet nostāšos Tavā priekšā... agrāk vai vēlāk.. nostāšos.