Sievietes vajag mīlēt, nevis saprast. - Mans vīkends. Saulkrasti. Jā, Bītli valda!

00:21 - Mans vīkends. Saulkrasti. Jā, Bītli valda!

Mjamm. Ieplānoto vismaz 24 stundu nonstop-pie-jūras-būšanas vietā sanāca sešas stundas pavadīt pie ļoooti, ļoooti dziļi iegrimuša džipa, kuru brauca apraudzīt vēl viens džips, tad glābt evakuators, kurš arī nabadziņš iesēdās. Tad sestdien ap vieniem naktī tika dabūts traktorists Dainis, kurš izvilka gan evakuatoru, gan mūsu džipelīti (kuram bija pilnīgi jauni ļitaki uzlikti - tas puišu karstais temats bija), un tad mani nervi neizturēja un man sākās vien' fein' panik's lēkme ar drebuļiem smiekliem/asarām un vēl visko. Kruti, ne? Izturēt to visu grūtāko, bet beigās salūzt. Nēnukā, ja mēs piedzīvojumus gribējām, tos arī dabūjām pēc pilnas programmas. Mūs apraudzīt atbraukušais svešais vīrietis (kurš uz tā sasodītā ceļa palika kastītē starp mūsu džipu un evakuatoru) par mums nedaudz ierēca, jo 1)šonedēļ bijām jau piektie, kas tur iesprūst, taču tikām vistālāk! 2)pa to ceļu uz jūru (mūsu mērķi) tikt nemazam nevarēja... Lūk, ar šo vīrieti man bija ļoti skaista saruna, kamēr es sildījos viņa mašīnā. Latgaļi tomēr ir dikteni feini cilvēki. Biju nesaprašanā, kāda velna pēc viņš nakts vidū mūs braucis apraudzīt. "Jaunkundz, jūs jau arī neliegtu palīdzību nelaimē nonākušiem, vai ne?" Nācās vien piekrist. Nesaprotu, kādēļ pieņemt palīdzību ir grūtāk nekā to piedāvāt.

Nujā, beigu beigās mēs tikām līdz jūrai, sacēlām teltis (līdz trijiem naktī, mīļie!), piedzērāmies, pieēdāmies un sapīpējāmies. Tā, šķiet, bija pasākuma jautrākā daļa.

Mēs ar Māri nospriedām, ka labs pasākums, lai gan, protams, viņš varēja būt NEDAUDZ labāks, ja es sešas stundas nebūtu nostāvējusi meža vidū, varonīgi cīnoties ar odiem un lazdām, un pesimismu. Sacīnīju, vai ziniet:))'

Morāle? Ufff, audzinošākās brīvdienas manā pieredzē!

UPD: Pasmiet lika arī tas, ko Diāna esot teikusi: "Jā, Māri, ja man nebūtu tās laimes mācīties vienā skolā ar Signi, tu jau uz manu izlaidumu nemaz neierastos!" :)) Bet varbūt man vienkārši ļoti feina likās visa tā parunāšanās, piemēram erentgenc teiktais, ka "mēs tūliņ iesim prom, ja viņi sāks sūkļot!" A šito viņš bij pateicis mums klātneesot, i Pičuks nostrādāja par vēstnesi. Aj, never mind, I feel good!