iedomājos, ka ir briesmīgi būt piemēram lielam, pieaugušam vīrietim un dzīvot ar apziņu, ka neviens tevi nevar pacelt un nepacels uz rokām kā bērnībā. kaut pāris sekundītes. jo tu esi liels. un tas nozīmē, ka tev ir jāstaigā pašam visu laiku un nevar nevienam pakarāties kaklā.. es nevaru paskaidrot, bet tas liekas tik smagi kaut kā.