karlis_i - # Pārdomas - lepnums, izglītība, es nedomāju par reālo dzīvi, MA

karlis_i - # Pārdomas - lepnums, izglītība, es nedomāju par reālo dzīvi, MA

karlis_i

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

Links

[

Links:

:Skyforger: :Sinfest:

]

# Pārdomas - lepnums, izglītība, es nedomāju par reālo dzīvi, MA	[16. Apr 2005\|12:46]
Nedaudz aizdomājos par šo un to... Pirmā lieta- lepnums. Nedomāju iedomību, bet tieši lepnumu, principus u.t.t. Par šo visu sāku domāt, salīdzinot divus meiteņu tipus- tās, kuras katrā pasācienā liek vaļā ar citiem džekiem, un tās, kuras pašas neparko nespers pirmo soli. Pie pirmajām neskaitās maukas, kuras it kā salaiž ar vienu, bet liek vaļā ar citiem, bet tādas, kuras vnk dara to, ko grib- ja gribas seksu, tad arī noskata tādu foršāku un aiziet! Un pie otrajām skaitās tādas, kuras neko nedara tāpēc, ka būtu kautrīgas vai kādas, bet, kā viena man teica- "Man varētu gribēties tā, ka acīs cērt, bet pati nekad neiešu klāt un neaicināšu- ja nedarīs tas vīrietis neko, tad arī nekas nebūs". Vēl šeit varētu padomāt arī par gadījumiem, kad kaut ko gribas izdarīt, bet- "Es jau esmu pārāk tāds un šitāds, lai to darītu" u.t.t. Bet vai tas viss gadījumā nav viena liela laža? Tu taču dzīvo tikai vienu reizi, citreiz tāda izdevība var arī nebūt, un vēlāk būs žēl, ka neesi to izdarījis. Ja kaut ko gribas, tad ej un dari, jo dzīvo vien sev! Un gan jau tev prāta pietiks saprast, kas Tev der un kas nē, kur ir tā robeža, kuru nevajadzētu pārkāpt. Un ja ne- pats vainīgs, labi zini, kā var beigties sekss bez gumijas, pārliešanās lopā, šņaukšana/durstīšanās un citi mūsdienu jaukumi. Šajā sakarā arī iedomājos par atriebību- nu kas tad tas ir? Vakar iedomājos, ka vistīrākā latviešu būtība- ja man nav, tad nebūs arī Tev, ja man sāp, lai sāp arī Tev. Bet kam no tā kāds labums??? Bet tad savukārt iedomājos, kādēļ tad pastāv cietumi un sodi vispār? Tad jau atribība tas pats sods vien ir, tikai nevajag to uztvert- nu es Tev izdarīšu tā, un tad man būs tik labi... Otra pārdoma radās par izglītību. Diezgan savādi, pats sāku uztraukties par to, kas ar mani notiek, bet es iedomājos- kas tur tik slikts, ja bērnelis māk nosaukt visus 150 pokemonus un visas viņu "fīčas" (ai, kā man patīk mūsdienu latviešu valodiņa...), bet neatšķir suni no govs? Viņš tak tāpat uzskatīs, ko piens rodas ledusskapī. Un tāpat dzers grādus, ne jau pienu. Kam vajag Raiņus, dainas, Skalbes un Andersenus, ja tāpat visa dzīve ir darbs no 9iem līdz 5iem,TēVē,atliešanās 5dienas vakarā,pohas 6dien un TēVē 7dien? Nē, man jau sāk likties, ka palieku par idiotu... Labi, ir cilvēki, kas seko saviem sapņiem, savas smadzenes nodarbina ar kko vairāk par "Gribu rīt. Gribu d**t. Gribu psties. Gribu šmigu". Bet cik tad tādu ir??? Ai, man jau paliek PH viss... Un nu vēl divas domas par mani... Pirmā tāda, ka es absolūti nedomāju par reālo dzīvi. kaut ko darot es vienkārši nedomāju, kā to varētu izdarīt vieglāk, es parasti domāju par kko citu- vai nu par mūziku, vai kko par dzīvi, vai vnk fantazēju... Un tad man ir jāklausās "Vai tad to nevarēja izdarīt šitā? Vai tad to nevarēja izdarīt tā?". Njā, varu vienīgi mierināt sevi ar domu, ka joprojām mācos pie Bomja, ka neesmu patriekts, un ka laiku pa laikam gadās labākais darbs klasē. Bet arī par cilvēkiem ir tā, ka man liekas, ka cilvītis OK, tikai kāds no malas pasaka- "Bet Tev neliekas, ka viņš tāds un šitāds, baigais maita?" Un reizēm jau jāpiekrīt ir, kaut gan, gaume jau katram sava... B, es taču esmu bezmugurkaulnieks... Un te pēdējā doma- es tā padomāju, ka tik neesmu pats parastākais Mechanical Animals, tikai kārtējais pelēkās masas blāķis... Es taču galīgi nedomāju par to, kas apkārt notiek, konkrēts piemērs- poļi uztaisījuši Fuko svārstu, kurš it kā pierādot, ka zeme griežas. Tikai zeme cunami u.c. iemeslu dēļ kļuvusi neprecīza, vairs neatbilst tam, ko svārstiņš rāda... Ja viens no tiem, kas arī skatījās to raidījumu, nebūtu ieminējies "Jā, zeme nepareizi griežas, nevis svārstiņš nosvārstījies, he", nezinu, vai nebūtu ticējis tam, ko kaste saka... B, es taču vispār nedomāju...
Link	Tev noteikti ir, ko teikt...

Comments:

From:	piiljuks
Date:	16. Aprīlis 2005 - 16:51

(Link)

Tu domā.

(Reply to this) (Thread)

From:	karlis_i
Date:	16. Aprīlis 2005 - 16:58

(Link)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	piiljuks
Date:	16. Aprīlis 2005 - 17:03

(Link)

Atskaitīšanās smaidiņš vai smaids?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	karlis_i
Date:	16. Aprīlis 2005 - 17:12

(Link)

tāds "Nu ja..." smaids...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	piiljuks
Date:	16. Aprīlis 2005 - 19:32

(Link)

Sk (;

(Reply to this) (Parent)

From:	lucy
Date:	16. Aprīlis 2005 - 19:43

(Link)

es esmu tajaa grupaa kas biezji dabuu ar elektriibu|:)

(Reply to this) (Thread)

From:	karlis_i
Date:	16. Aprīlis 2005 - 19:48

(Link)

Kā tad?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	lucy
Date:	16. Aprīlis 2005 - 21:20

(Link)

es pasku ko es gribu un dazjreiz var baigi saapiigi dabuut

(Reply to this) (Parent)

From:	gentle
Date:	16. Aprīlis 2005 - 22:47

Komentārs par pirmo pārdomu - <i>"kurš sper pirmo soli"</i>

(Link)

Nu man patīk meitenes, kuras itkā gaida, kad pirmo soli spers vīrietis. Bet uzreiz rodas, jautājums - ko nozīmē "pirmais solis"? Te var daudz ko saprast, jo iniciatīvas izrādīšana var notikt dažādos līmeņos:
- kurš pirmais sāk pievērst uzmanību neverbāli (ar skatieniem, kautkādu rīcību);
- kurš pirmais uzsāk sarunu;
- kurš pirmais pieskaras;
- kurš pirmais pieskaras romantiskā veidā
- kurš pēctam to visu pārvērš nu par pavisam neķītru lietu
u.t.t.

Mans viedoklis ir tāds, ka džekam r pirmajam jāizrāda uzmanība neverbāli. T.i., piemēram cītīgi blenžot vai arī kaut vai palīdzot izkāpt no autobusa. Jo manuprāt bazars nav tā vīrišķīgā lieta. Tāpēc itkā uzmanību ar sarunu jāuzsāk meitenei. Kurš pirmais izdara vienkāršo pieskārienu, es patiesībā nezinu, te manuprāt, tas nav svarīgi, kurš izrāda iniciatīvu. Romantisko pieskārienu es atstātu meitenei - ja es viņai liekos pievilcīgs, tad viņai tas jāparāda - kad jūtas nogurusi, tad lai atbalstās pret mani; kad skumja - lai apskauj, lai es zinu, ka es esmu tas, pie kā viņa meklē mierinājumu. Un tad, kad šis līmenis ir garām, tad nu jau manā ziņā ir pati pēdējā iniciatīva. ;-)

Kad es pirmo reizi iemīlējos, es uz to meiteni vienkārši blenzu tik... nu, ... izteikti, ka viņa beigās neizturēja un uzsāka ar mani sarunu. Mēs pēctam ar viņu sadraudzējāmies ļoti cieši, bet tad es izrīkojos slikti ar viņas brāli un mēs sastrīdējamies. Ar to viss arī beidzās, jo pēc dažiem mēnešiem es pārcēlos prom no tās pilsētas.

Un par attiecībām,kas veidojas sekunžu un minūšu (tusā) laikā. Hmmm, es tos cilvēkus nesaprotu. Viņi tāpat nespēs pārspēt mana pagalma jauktās sugas suni, kurš jau kādas 500 apkārtnes kuces ir izvālējis. Kamdēļ tik daudzi cenšas izlaist attiecību attīstības romantisko posmu? es nesaprotu... Mēs taču esam cilvēki, un tieši romantika mūs atšķir no tā suņa un viņa kucēm. Es nekādā gadījumā nepataisīšu fiziskās attiecības par savas dzīves rotācijas asi, pat ja man tas draud ar mūžīgo vientulību. Labāk gaidīt kautko īsto un nesagaidīt neko, nekā pie pirmās iespējas paķert to, kas pagadās pa rokai - labāk ir nožēlot pareizās izvēles neizdarīšanu nekā nepareizās izvēles izdarīšanu. Vai nu visu, vai neko.

(Reply to this) (Thread)

From:	karlis_i
Date:	16. Aprīlis 2005 - 23:04

(Link)

Piekrītu Tev par romantiku...
Bet tajos tusos, tās jau nav attiecības, tā ir tikai iekāres apmierināšana.
Romantika... Tā jau ir tāda lieta, kas mūsdienās jau nav visiem... Tas ir skaisti, ļoti skaisti... Ir jau tā, ka, ja ar konkrēto cilvēku vēlies nopietnas attiecības, tad jau notiek tā pamazām, tā, kā rakstīji. Bet, kad tusā ieraugi kādu- "Vāu!", un it īpaši, ja vairs neesi skaidrā, tad- "Es gribu! Es ņemšu!". Un viss, nākamajā rītā varbūt pat neatceries... Bet es tomēr cienu tos cilvēkus, kas tā nerīkojas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	gentle
Date:	16. Aprīlis 2005 - 23:17

(Link)

ehhh... bet skatoties uz tiem Vāu tipa notikumiem nekādas noskaņas uz romantiku nav. Gribas noslēgties kautkur vinatnē, jo sāku spriest par visām sievietēm kā tām tur Vāu tipa. Sāku domāt, ka esmu zoodārza iemītnieks, kas ticis svešā krātiņā. Kļūst nepatīkami dzīvot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	karlis_i
Date:	16. Aprīlis 2005 - 23:27

(Link)

Kad liekas, ka esi vienīgais, kam vajag ko vairāk par nodrāšanos? Pazīstama sajūta... Bet šķiet, ka neesmu tāds vienīgais ;) Tas priecē!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	gentle
Date:	21. Aprīlis 2005 - 13:50

(Link)

Da man principā tikai to 'vairāk' arī vajag. Drāšanās ir tikai sāls kripatiņa galvenajam ēdienam. Protams, jo vairāk galvenā ēdiena, jo vairāk vajag arī sālīt. :-D Galveno ēdienu bez sāls var ēst un būšu paēdis, bet ēst vienu pašu sāli... :-D

(Reply to this) (Parent)