Vispār reiz pats uz "NightRideRiga" uzrāvos braucot uz nakts darbiem. Reāli cilvēki tīklā sludina cik šamējie cenšas pievārst uzmanību satiskmes drošībai, noteikumu ievērošanai un veloekosabiedrībai, bet reāli nogriež joslu kamēr pašiem sarkanais, bet pašiem pajāt. Pats mīlu ar velo izbraukt pa līkumam, bet uzskatu, ka tā nedrīkst darīt. Jebal acī.
Tur jau tā lieta. Līdzīgas jūtas. Kopš velo kļuva par modes lietu un katram hipsītim tika pa vienātruma sportiņam, pēdīgie noteikumi beiguši eksistēt. Kā vienmēr - mode visu sa_iš.
Viņiem posti labi. Kā smejies - daļa taisnības ir katrā jokā.
Man, piemēram, pietiek tikai ar nightride bildēm vien, lai saprastu, ka tur nav ne organizācijas, ne, vēl jo vairāk, veselā saprāta. Nav brīnums, ka aunu bara dēļ velosipēdistus necieš.
Gan jau ka ir. So here's [my] truth - ļoti dīvainas pārmaiņas manī. Kā kaislīgam velobraucējam (ja arī pagātnes formā) ar milzu pieredzi ir tik neparasti sajust sevi pārmetamies otrā pusē, ja ne gluži pie velonīdējiem, tad katrā ziņā pie tiem, kas seko tai lapai. Šķiet arī, ka zinu problēmas cēloni. Lai cik arī varbūt šovinistiski tas izklausītos - hipsteri. Nolādētie hipsteri atkal. Proti - veloMODE. Velo padarīts par modes objektu, bļe! Fiksīši (kuri man riebj kā suga, būdami absolūti nepraktiski viensezonas braucamie) tagad ir baigais etalons. Un, ja vēl pret visādām velogonkām es tik šķībi neskatos, tad šis viss... nuuu.
Kad es sāku, kad es centos popularizēt velli kā pilsētas transportu, nebija nekādas infrastruktūras, ne veloceliņu, ne baigās velo-izvēles, ne servisu, ne stāvvietu, kur nu vēl zagļi... Bet masas - masām vajag ērtības. Tie bara dzīvnieki nekad nesāks paši. Un, kad sāk - jā, tad uzkāpj uz fiksīša. Un, kad uzkāpj uz fiksīša, tad brauc tā, it kā visa pilsēta būtu viņu. Kad es braucu kā psihopāts, es precīzi zinu, kurā krustojumā kurš jāpalaiž, vai paspēšu nogriezties, neizslīdēt līkumā, nenotriekt zīdaini, utt. Bet šitie.. Teiksim tā. Es neuzticos to cilvēku veloprasmēm, velo-zināšanām, velo-nekam.
un tas viss, paldies dievam, ir attiecināms tikai uz Rīgu. Citās pilsētās šī sērga nav izpletusies tik tālu. Manā galā viss vēl pagaidām mierīgi. :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jebal acī.
Kā vienmēr - mode visu sa_iš.
Viņiem posti labi. Kā smejies - daļa taisnības ir katrā jokā.
Subscribed.
Stulbi atsevisķu debīliķu dēļ uzreiz visus bērt vienā maisā un atspārdīt.
So here's [my] truth - ļoti dīvainas pārmaiņas manī. Kā kaislīgam velobraucējam (ja arī pagātnes formā) ar milzu pieredzi ir tik neparasti sajust sevi pārmetamies otrā pusē, ja ne gluži pie velonīdējiem, tad katrā ziņā pie tiem, kas seko tai lapai.
Šķiet arī, ka zinu problēmas cēloni. Lai cik arī varbūt šovinistiski tas izklausītos - hipsteri. Nolādētie hipsteri atkal.
Proti - veloMODE. Velo padarīts par modes objektu, bļe! Fiksīši (kuri man riebj kā suga, būdami absolūti nepraktiski viensezonas braucamie) tagad ir baigais etalons. Un, ja vēl pret visādām velogonkām es tik šķībi neskatos, tad šis viss... nuuu.
Kad es sāku, kad es centos popularizēt velli kā pilsētas transportu, nebija nekādas infrastruktūras, ne veloceliņu, ne baigās velo-izvēles, ne servisu, ne stāvvietu, kur nu vēl zagļi... Bet masas - masām vajag ērtības. Tie bara dzīvnieki nekad nesāks paši. Un, kad sāk - jā, tad uzkāpj uz fiksīša. Un, kad uzkāpj uz fiksīša, tad brauc tā, it kā visa pilsēta būtu viņu.
Kad es braucu kā psihopāts, es precīzi zinu, kurā krustojumā kurš jāpalaiž, vai paspēšu nogriezties, neizslīdēt līkumā, nenotriekt zīdaini, utt. Bet šitie.. Teiksim tā. Es neuzticos to cilvēku veloprasmēm, velo-zināšanām, velo-nekam.
un tas viss, paldies dievam, ir attiecināms tikai uz Rīgu. Citās pilsētās šī sērga nav izpletusies tik tālu. Manā galā viss vēl pagaidām mierīgi. :)