21:42 - par runāšanu un sarunāšanos
es sarunājos maz un gandrīz nemaz sarunāšanās nav mans dabiskais stāvoklis sarunājoties es jūtos neērti un vēl neērtāk ja piefiksēju ka kāds klausās tajā ko saku ērti es jūtos bezvārdu komunikācijā bet kur tad lai tādu rauj šajā superkomunikablās sabiedrības laikmetā es iekšēji viebjos un lādējos kad mani kāds uzrunā vai man kāds ir jāuzrunā es arī noslēpt to nemāku varbūt tikai nemakulīgi nomaskēt tāpēc piedodiet visi bijušie un potenciālie sarunu biedri bet es tikai rūpējos par savu ērtumu un tas pēdējais cilvēks ar kuru vēl sarunājos arī tas šķiet būs jāpārtrauc pārāk mākslīgi pārāk neērti pārak traucējoši tā nav bijis vienmēr un droši vien ka arī nebūs vienmēr bet tā ir tagad āmen
bet vispār man ir neveselīga paskata sejas āda kaut kādi pušumi uz lūpām un pannu nospiedumi uz rokām un maja iģinstvinnaja naģežda vēl joprojām ir visna to viena tante dziedāja pa rādio vēl pirms iepriekšējā pavasara tāpēc tas vēl joprojām