Katram cilvēkam ir sava smarža. Dažreiz, protams, par smaržu to nosaukt nevar. Bet ne vienmēr tā ir cilvēka paša vaina. Ar laiku mēs pierodam pie katra cilvēka smaržas un to vairs nejūtam. Tad nereti uznāk vēlme ar sniegu noberzt sev seju un atkal just visas dvesmas kā no jauna. To, lai cilvēku varētu atpazīt pēc tā smaržas.