pēc stundām divām jābrauc ārā no Rīgas, bet tas tāds nieks vien ir, jo NEKAS-NO-MANTĀM-NAV-SAKRAVĀTS!!!
un tā, meitene mīļā, tagad paplašini plaušas, sagrūd mazgājamo drēbju kalnu maisā/-os, sapako kurpjkastes, atrodi piepūšamo matracīti un brauc savā jaunajā dzīvē.
Ai, Rīga, Rīga, ka` pietrūks Tevis.

Un vēl - kā izrādās - jau kādas divas nedēļas no vietas man bišķiņ sāp kakls. Varētu nelikties ne zinis, ja tas "bišķiņ" nebūtu tik kaitinošs. Pierasts, ka, ja sāp, tad izsāp un viss.
Nu lūk, pirmīt nolēmu tomēr palūkoties, kāpēc tad viš` tā un, lūk, šis rādās sastrutojis.
Jessā!
Piena saldējums gan bija pašā laikā. :)