| |
[28. Mar 2006|21:38] |
..mitruma piesūkušies pirksti laiski klabina pa taustiņiem. manas domas kā tādi birstoši zaļumzirņi. sit lietuslāses ārā manu zili melno domu. to nomaina blāws gaismeklis stūrī un pierimst...un pierimst...saklusis un wientuļš kā raudošs puķubērns bez wijoles un wēlmes.
un aiziet pēdējie cilwēki. sabāzuši kabatās zagtas ceļazīmes un sarkanās gaismas wiņi lēnām iztukšojas. un saūjinās caur caurspīdīgiem krūšu kurwjiem...un kāpēc gan lai es piesegtos? |
|
|
