Tur pat, kur jau biju...
vilinās stulbas un ne tik stulbas idejas..šķiet pietrūkst saņemšanās kautko darīt, jo nav redzams/paredzams rezultāts..gribētos, lai viss tā arī notiek kā iecerēts, kā es to visu nosapņoju, ceru, ka nemurgošu.
Delīrijs?
Iespējams arī, ka tā!
Bet skaidri zinu, ka turpināšu sapņot, arī tad...tā ir sanācis, ka vienkārša un garlaicīga dzīve NEVAR būt radīta man...
Ak atkal sāp?
PaC vainīgs..iešu izgulēt, ar domu, ka rīt solījumu pildīšu..ar domu, ka varbūt bus savādāk, būs, bet kad?
Sāku kautkur pazaudēt - atstāt sevi, sāku atkal apjukt - neredzu vietu, kur beidzās MANS, kur sakās CITS!Pietrūkst, ļoti pietrūkst, kautkas maziņš, skaists, mans un ļoti ļoti svarīgs