| |
[Nov. 26th, 2006|02:45 pm] |
Jau divas dienas esmu izslēgusi telefonu un necenšos izlasīt man adresētās vēstules portālā draugiem.lv, esmu noslēpusies darbā un tiko atcerējos, ka kādu laiku esmu aizmirsusi ēst. pieklājības pēc nopērku maizīti ar garnelēm, zemeņu pienu un ābolu pīrāgu. kafija un miera mūzika. esmu noķērusi iedvesmu aiz astes un mēģinu apslāpēt sevī kņudošo domu - tomēr būt atkal sasniedzamai.
skumstu, ka, lai arī ik palaikam es atrisinu kaut kādas savas dzīves sastāvējušās problēmas, aizvien no jauna tās nepielūdzami atkal uzrodas. vienīgais mierinājums - mājas, lētas filmas un labas grāmatas, acis aizvērtas un asaras. pēdējā laikā mani tik daudz kas neizbēgami skumdina, ka gribas kā vecam sunim kaut kur paslēpties, lai klusi nomirtu. lai arī man apkārt dzīve murskuļo un ir itkā tik daudz cilvēki, tomēr es esmu viena, viena. Viena. |
|
|
