Šķiet, ka sāku piešauties šitai štellei! ;) Bet ne par to es šodien gribēju raxtīt...
Vakar pie manis atbrauca mana labākā draudzene... Es piecājos, ilgi nebijām tikušās, bet pēc tam, kad viņa bija prom, es sajutos draņķīgi... It kā jau viss bija kā parasti, bet... Viņa atkal RUNĀJA un es klausījos, kaut arī man bija ko pastāstīt, bet kad iesāku viņai vienmēr vajadzēja kkur aizskriet, kko paņemt, izdarīt, paspaidīt savu jauno tel. utt.... Un tā nu nekas neiznāca... Es pat nepateicu, ka man tagad ir Lusila, ka Lusila ir ļoti slima... Vienā ziņā labi, ka nepateicu, jo tad 100% viņa gribētu Lusilu redzēt un mestos viņai klāt, kā to parasti dara manam Vecajam, un tad viņa sāktu čakarēties, bet nevis tā mierīgi, bet nervozi, mani tas tracina... Iespējams Lusilai paliktu vēl sliktāk...
Un viņa napamanīja, ka man ir nokrāsoti mati... Parasti viņa jautā, vai es esmu kko izdarījusi ar matiem gandrīz katru reizi, kad satiekamies, bet tad es parasti neko neesmu izdarījusi, vienīgi izmazgājusi varbūt...
Un viņa teica, ka, ja es gribot kko uzzināt par viņas dzīvi, lai ieeju viņas lapā un paskatos, palasu... Secinājums - es laikam neesmu tā vērta, lai pastāstītu personīgi... Vakar mani tas nokaitināja, pareizāk būtu, aizķērās...
Un tad vēl tas jaunais garlaicīgais tips... Bet šaubos, vai viņš ir garlaicīgs, jo nez vai viņa tik daudz laika pavadītu kopā ar GARLAICĪGU JEFIŅU... Bet kas zina, kā nekā kabatas nauda 100LS nedēļā, kamēr es iztieku tikai ar 15... Bet, ko es vispār par viņu varu teikt, jo viņa jau mūs neiepazīstināja... Citēju:" Vienīgais cilvēks ar kuru ir tik labi būt divatā..." Žēl, ka te nav vēmiena ģīmītis kā skype, tas te iederētos... Un kā tad mēs parasti pavadam laiku... n - atā... Nē...
Es zinu, ka esmu ļauna, bet man pie pakaļas...
Vakar es viņai aposolīju, ka vairs neteikšu savus indīgos, ironiskos komentārus, bet šodien sapratu, ka teikšu gan...
Pēc mūsu tikšanās vēl visu vakaru jutos slikti... It kā jau viss bija kā parasti... Atbrauc, apskāviens, viņa runā, es klausos, ik pa reizei izmetot pa vienam indīgajam, viņai apnīk, sazvana kādu(vakar tas bija garlaicīgais) apskāviens un atā... Līdz nākami reizei, kad viņai būs laiks... Jā, kad viņai būs laiks...
Un vēl pirms gulētiešanas, es aizraxtīju sms, vai viss mums ir kārtībā, vai viss ir normāli, ka es laikam esmu pārāk jūtīga, lai viņa to neņem galvā,... nē, lai ņem... Pēc tam to nožēloju... Bet atbilde bija... TEV LIEKAS, KA KKAS NAV KĀRTĪBĀ??? WHAT'S WRONG???
neatbildēju...