superego refleksijas

Nekas īpaši neiepriecina, neinteresē un visas alternatīvas šķiet garlaicīgas.
Lēts, bet garšīgs vīns ar labu un padārgu sieru šodien vēlajās brokastīs.
Nu beidzot varu pabūt viena, sajust sevi, padomār u.c. fanķiki, bet ar kaut kā ne tas. It gribētos kādu(nekā konkrētā, pat Tevi ja vēlies), normāli parunāties - da par jebko, bet nopietni, tā cilvēcīgi bez maskām un spēlītēm.
Tā nu tas ir visi draugi nevar paņemt atvaļumu vienlaicīgi ;//
BET ļoti labi, ka vēl tikai 2 dienas līdz Alpiem. Kā reiz to es gribētu un gribu jau tagad. Fuu, vismaz kaut ko es gribu.
Man šausmīgi pietrūkst lauku, kuru man nekad nav bijis, uz manām bērēm desmitiem reižu vairāk būtu draugu nevis radinieku, jo tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Visas ciltsaknes no pilsētām - Ventspils, Liepājas un nekādu lauku. A tagad taaaaaaaa ieietu mežā, kaut viena, paelpot svaigu gaisu un sajust sevi, brīvību, to, ka patiesībā viss ir ļoti labi...