| A. Smaržas |
[6. Dec 2006|12:46] |
Es jūtu Viņa smaržu, man uz rokas, atverot logu telpā ieplūst nevis svaigs gaiss, bet Viņa smarža.
Es jau jūdzos nost.
Sajūta, ka Viņa gars, domas vai sazin kā vēl nosaukt ir kopā ar mani šinī telpā un pieskaras man starp degunu un lūpām, es jūtu smaržu un vēsumu.
Ak, šis mans deguns, varbūt tās ir manas domas, sajūtas, varbūt es to vēlos, lai tas ir arī dzīvē, kaut gan zinu, ka tas "not impossible"..... |
|
|
