dzīve ir suka -

āāāāāāā, galva tūliņ uzsprāgs. vispār jūtos normāli sačakarēta + slima.
ir tik daudz visādu plānu, kuri tiktiešām ir superjauki, bet kaut kas no tā visa mani attur.
eh
manuprāt, jāsāk ar to, ka jāmēģina atmest smēķēšana. tas tik būtu kaut kas, bet es zinu, ka es to tāpat neizdarīšu (nemaz negribu), bet normāli samazināt gan es samazināšu, jo nu vismaz puse no tām reizēm, kad es eju uzsmēķēt ir aiz darīt neko. bļa nu
lai gan prieks par to, ka man viss ar smadzenēm ir kārtībā, atšķirībā no daža laba .. izkretinēja jau. vai arī pie vainas bija tas, ka šodien esmu viegli aizkaitināma. nezinu
neko nezinu vairs