Tas ir pizģec šitā pateikt.
Budas muižas vietā slejoties jauna distāvu koka ēka un klāt fočene, kur muiža no nesmukākās puses nofotogrāfēta.
Nu vai zinies, kādas mokas mūsu brigāde pusgada garumā dabūja izciest -20 grādu salā čibinot verandas kruzuļus ar lineļļas krāsu un jau kristālu putrā pārvērtušos miltu krāsu sāpošiem pirkstiem, ar samērā veiksmīgu (t.i., neletālu) krišanu no 2. stāva jumta, ar murgainām aplodām un ķitēšanām un sapuvušām slidīgām viena dēlīša koka stalažām un jauno koka logu krāsošanu (kuru kārbas un vērtnes bija daaaudz, daaudz) un viltīgajām peļu lamatiņām un miljons plaisās un spraugās ar kaltu vīkšķīt pakulu ritulīšus, lai sienas būtu gludas un slīpēt protēzītes un... un...
Nē, nu protams, tur pamatā gāja ļoti jautri, beeeeet tā nav jauna, tā ir RESTAURĒTA!