... mana ģimene sastāv no manis un manas mučas, brālim jau ir sava ģimene, viņi uzturās citās telpās, citā vidē. Ar māti es tiekos reti, tam ir savs iemesls, pirmais un pats svarīgākais - es nevaru izturēt, kad jaucās manā privātajā vidē un visu regulē. Jā, vecāki jāmīl, jāciena un jācenšās iepriecināt, protams! Es gribētu tā, tikai tā, bet manas tiesības tiek ierobežotas.

Manā vidē, kas ir mans koju nams, mana istaba tad, kad es tur esmu viena, es saņemu tikai komentārus ar negatīvu pieskaņu. Es izdabāju viņai (mātei), lai viņai nebūtu jābrauc lielais gaisa gabals pēc vēlajām maiņām uz lauku mājām - atļaujot palikt pie sevis. Kad viņa ir te, man nedrīkst kompī skanēt mūzika, tas viņu traucē, man jāslēdz gaisma ārā, kad viņa iet gulēt, jo tas arī viņu traucē, logu es nevaru vērt vaļā istabā, jo viņa ir apslimusi un viņai ir auksti, labi - es to vēl varu respektēt. Taču no rīta, kad es vēl guļu, viņa visu rītu runā, viņa man uzdot jautājumus, kaut es guļu un neatbildu.

Viņa runā nepārtraukti ar mani, viņa saka, kapēc tev tas drēbes gabals stāv te, kāpēc tas tur, kapēc tu nevelc to gabalu, bet velc šito drēbi, tu izskaties pēc bābas utt. Kapēc tu neesi izdarījusi to lietu skolā, kapēc tu nekā nedari (viņa pat īsti nemācētu nosaukt, kur es mācos), viņai nav nekāda priekštata par to, kas ir sesija, kad tā sākas, ar ko atšķirās praktiskie darbi no lekcijām un kapēc dažas lekcijas drīkst neapmeklēt (kaut es to esmu skaidrojusi, bet viņai ir slikta atmiņa).

Tad viņa liek izrādīt visas galerijas manos draugos.lv, ja es saku, ka negribu, viņa saka - bet es par to maksāju! Rādi! (nestrādāju jau pus gadu, tikai mācos, tagad viņa maksā līzingu par kompi), kad es rādu, viņa komentē - nesmuka bilde, dzēs ārā! (par to vēl mani iebildumi, ka nē, tiek ņemti vērā); šito tavu bildi es taisīšu par plakātu! (man metas dusmas, nez vai es savās lauku mājās gribu, lai manā istabā tiktu sakārti plakāti ar manām bildēm, labāk viņa vienreiz nopirktu sasodīto pagarinātāju, lai var vienlaicīgi lādēt telefonu, skatīties televizoru (viņa) un es rakstīt kompī kko, par to viņa nedomā.

Arī vasarā, kad es pārstāju strādāt un viņa piespieda mani dzīvot laukos, man netika iedalīti nekādi lieki līdzekļi privātajai dzīvei, nauda tika atstāta paikai un pīpēt es arī nevarēju no tās naudas, man bija jādara māju darbi, dabīgi es toreiz sastrīdējos un dzīvoju pie drauga kādu laiku (kurš man arī nedrīkstēja būt), ar draugu vēlāk izšķīrāmies, bet māte pieņēma,ka man ir draugi... varētu būt... tikai ne nopietni....

Tā tas viss notiek, kur ir mana privātā zona, es nezinu... man apnicis vislaik caur skandāliem panākt savu...