| |
[2. Jan 2007|12:49] |
|
bez vakara novēlējumiem ir slikti. tik slikti, ka no rīta asaras birst, velkot savas melni pelēkās ierēdniecības drēbītes, slieku zābakus un tinoties melnajā šalē līdz ausīm. nav shodien strādājamā diena. nav vēlmes domāt par kaitīgiem posmkājiem un neierīkotām izlietnēm. nedaudz sajūta kā šīs nakts sapnī, kad lielā izmisumā un bailēs skrējām pa ielu, mūkot no zoodārza izmukuša tīģera, līdz atrodam kādas mājas durvis,kas nav slēgtas. patverāmies tur un pa otrā stāva logu verāmies uz satrakoto tīģeri kas skrāpējas, ārdas un rēc pie mājas durvīm, cerot ka tas nerāpsies augšā uz otro stāvu. neko nedarot es aizvien jūtos vairāk kā es, kā darot to, ko nejūtos piederīga darīt. bet tā jau nevar - neko nedarīt šā gada pirmajā darbadienā. |
|
|
