Mani sapņi sāk jaukties kopā ar reālo dzīvi. Naktīs tie apspēlē neskaitāmas situācijas, kas notikušas dienā, un tā kā tas notiek zemapziņā, es nespēju to izfiltrēt. Tikai tad, kad es dienā par to iedomājos, es saprotu, ka nav tas spējis notikt.

Es biju pārliecināts, ka mani meklēja viens cilvēks un prasīju viņam, ko viņš gribējis. Viņš nesaprata. Es teicu, ka viņš bijis pie manām durvīm, bet viņš to noliedza un pieprasīja vairāk informācijas. Tajā mirklī es apstulbu, jo es biju gatavs pilnīgi pārliecināti teikt: "Tad tu pacēli cepuri, atvadījies un izlidoji ārā pa logu." Kādu laiciņu stāvēju apstulbis, atvainojos viņam un beidzu sarunu.