Kā es saprotu tad ekskursijas nebūs kad tur būs jauna aparatūra un jaunas iespējas pētīšanai. Bet pilsētiņa jau bija ne tikai teleskopa darbiniekiem, bet arī armijniekiem un citiem, kas atradās tanī pat teritorijā. Bet kas tur mitinās tagad naktīs? Sargs un var būt kāds zinātnieks? Arī uztvertās informācijas apstrādei tur vairs nav vesela māja. Tā jau liekas, anormāls šķīvis, daudz kW kotori tā kustināšanai, bet cik tad daudz ir aparatūras tieši uztveršanai? Uztvērējs līdz pirmajai starpfrekvencei ir viena maza telpiņa un SDR aparatūra daļa citas. Ja jau tā, kas dzīvotu pilsētiņā meža vidū?
Yup, tā mums arī toreiz teica - pēc modernizācijas ekskursiju vairs nebūs. Varbūt viņi vēl pārdomās. ;) Jebkurā gadījumā - Tu zini, par ko ir runa. Par to sentimentu, kas laužas ārā no veciem dekāžu-soļu meklātājiem, kontrolspuldzīšu virtenēm komutatoros, releju klikšķoņas, nemaz jau nerunājot par RT-32 grozīšanos un auru, kāda vēl ir gaisā ap mirušo pilsētiņu. Es toreiz stāvēju vienā no ēkas augšējiem stāviem, istabā ar skatu uz mežiem Ventspils virzienā un dzelteni puķainu sienu, un centos iztēloties, cik [varbūt pat] ļoti omulīgi te kādreiz ir izskatījies. Cik forši ir bijis strādāt, kad zini - tev nevis jāmaļas caur pilsētas ļaužu masām, bet gan jāpierauga teleskopu grozīšanai paredzētie motori, reduktori un automātika. Un viss. Tobis - ES dzīvotu meža pilsētiņā.
Interesantie fakti:
pyro studiju laikā rakstīja progu otra šķīvja grozīšanai, un tā esot bijusi episka sajūta, kad nospied Enter taustiņu un tas milzis griežas, kur tu gribi.
Ō, jā, par to softu rakstīšanu man viena čomene arī stāstīja, ka viņas kursabiedrene tur kaut ko esot ko kodējusi. Un reiz teikusi: "Ko gan meitenei vēl vairāk var vajadzēt kā pagrozīt lielo šķīvi". Pilnībā piekrītu par auru. To tiešām saprotu un tā dēļ arī daru telefonlietas. Piekrītu arī par pilsētiņu, ka dzīvot tādā nomalē - it īpaši ar mūsdienu sakaru iespējām. Bet kaut kā nejūtu žēlumu, ka pilsētiņa aizgājusi. Jo ja nepieciešams, zinātnieki mitinās citā ēkā un pilsētiņā kam mitināties, diemžēl nav... -- Starp citu, 5dien no rīta viss notiek, pabļau skaipā, pastāstīšu sīkāk.
Ā, nē. Par pašu pilsētiņu jau ne, tikai par to fenomenālo darbu, kas tur ieguldīts. Ļoti foršs, tukšs ceļš kādreiz slēgtajā un apsargātajā zonā Kolkas virzienā. Zin, kā - mēs toreiz braucām ar perfekti atrestaurētu 1.žiguli, un es taisni iedomājos, kā kāds krievu armijas ģenerālis būtu tādā vizinājies tolaik - pilnīgi tukšs padomju asfalta ceļš, motora rūkoņa zem pārsega un ir 70tie. :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Bet pilsētiņa jau bija ne tikai teleskopa darbiniekiem, bet arī armijniekiem un citiem, kas atradās tanī pat teritorijā. Bet kas tur mitinās tagad naktīs? Sargs un var būt kāds zinātnieks? Arī uztvertās informācijas apstrādei tur vairs nav vesela māja. Tā jau liekas, anormāls šķīvis, daudz kW kotori tā kustināšanai, bet cik tad daudz ir aparatūras tieši uztveršanai? Uztvērējs līdz pirmajai starpfrekvencei ir viena maza telpiņa un SDR aparatūra daļa citas. Ja jau tā, kas dzīvotu pilsētiņā meža vidū?
Es toreiz stāvēju vienā no ēkas augšējiem stāviem, istabā ar skatu uz mežiem Ventspils virzienā un dzelteni puķainu sienu, un centos iztēloties, cik [varbūt pat] ļoti omulīgi te kādreiz ir izskatījies. Cik forši ir bijis strādāt, kad zini - tev nevis jāmaļas caur pilsētas ļaužu masām, bet gan jāpierauga teleskopu grozīšanai paredzētie motori, reduktori un automātika. Un viss. Tobis - ES dzīvotu meža pilsētiņā.
Interesantie fakti:
Pilnībā piekrītu par auru. To tiešām saprotu un tā dēļ arī daru telefonlietas. Piekrītu arī par pilsētiņu, ka dzīvot tādā nomalē - it īpaši ar mūsdienu sakaru iespējām. Bet kaut kā nejūtu žēlumu, ka pilsētiņa aizgājusi. Jo ja nepieciešams, zinātnieki mitinās citā ēkā un pilsētiņā kam mitināties, diemžēl nav...
--
Starp citu, 5dien no rīta viss notiek, pabļau skaipā, pastāstīšu sīkāk.
P.S. Dūdai ir bijusi laba humora izjūta.