tā jau vienmēr visi saka "šoreiz ir savādāk" bet nu nāk galvā man šis teksts.nu it kā jau neko.it kā satiekamies.bet tā sajūta,tā sajūta,kas jau bija pazudusi.m.m.m.kad tev ir blakus kāds,kas par tevi rūpējas.samīļ, kad tu vēlies un pat tad kad nevēlies.tik superīga sajūta.ka bailes ir to pazaudēt.
vai bailes,ka apniks man tā sajūta.es to negribu.es gribu lai it kā tagad ir!
paldies.tev.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tu zini, man ir kaada meitene, ko es biju redzeejis, labu laki pirms satiku... ...abriinojamaa kaartaa manaas rokaas ir nonaacis, kaads daargums, kas man aarkaartiigi pievelk, saista... Sso daargumu, man gribaas kaut tuuliit piespiest pie kruutiim, samiillot un nosaukt par savu... Bet tanii passaa laikaa ir apzinna, ka vinnu gribaas redzeet ilgaak, kaa neilgu laiku, kas buutiibaa buutu izniekots. Man liekaas, ka ssis daargums ir japulee liidz perfektaakajai pakaapei, kas iespeejama! Ssis daargakmenis, mani taa pievelk, taa uz sitiena... ...bet tanii passaa laikaa, katru reizi, es vinnu aceros es saprotu, ka veel jaastraada, jaapuulaas un tikai tad es vinnu vareessu saukt par savu! Un saukt, ja ne muuzziigi, tad lloti, lloti ilgi!