Apskatoties spogulī, es pats sevi vairs nepazīstu.

Bet kādu laiciņu pastāvot un ieskatoties sev acīs, es saprotu, ka tik es sevi vēl pazīstu. Tikai es zinu, kādu ceļu esmu gājis un kamdēļ. Tad es apzinos, kas esmu. Sakožu zobus tā, ka viss apakšžoklis nokustas. Es to varu. Kaut mani zobi nav perfektā rindā un skaistumā, es varu sakost tos. Un apskatīties vēlreiz spogulī. Tas ir zvērs, zvērs, kas atraida visus, bet zvērs, ko es pazīstu.