|
|
|
February 6th, 2005
11:11 pm - saruna
Man shodien dārgs cilvēks pateica...
-Man bail par tefi!!!
-Kāpēc?
-Tu esi tik emocionāli emocionāle, ka pat bail iedomāties ko tu varētu izdariit... ka tik tef neiznaak kā tai meitenei?
-kaadai?
-Ka tik tafs pēdējais lidojums naff lejā no tilta...vai pakaariens virvē!!!
(Diivaini kā viens cilvēks var just, ka otram ir gruuti bez vārdiem... vienkaarshi sajuut... nee es nedomaaju ne lidot pēdējoreizi ne karāties... es vienkraashi vēlos izdzeest atmiņas...vienkaarshi dziivot tā kā es vēlos ne tā kā vajadziiba mani spiež...)
-Un driigst es tef padaliishos ar tefi savā atziņaa?
-Lūdzu!
- Sievietes vismaz lielaakais vairums vēlas būt kaadam pakļautas,viņas nevēlas buut noteiceejas pār savu dziivi! Man dziivē lielākais lūzums bij atziņa, ka es vēlos būt noteicēja pār savu dziivi, vēlos būt neatkariiga!!! Man neesmu atkariiga no tā vai mani kāds sa'miļos, vai pārnesiis mājaas naudu, vai shodien ko paprasiis!!! Es pati esmu savas dziives pavēlniece un ja kādam tas nepatiik tad viņa vienkārshi nav manā dziiveee...
Ar viņiem ir labi! Un bezz viņiem arii ir labi!!!
*** ( Es vienmēr būshu..emocionāli nestabiila...es meklēju sev atkariibu un tad kad es to saskatu un tad kad tā man ir es sevi vainoju pie visiem Dieviem, jo man ir asiniis taas neatkariigaas noteiceejas gars... un ko lai es daru ja manii ir divi un es pati esmu nestabiila liidz peedeejam...)
|
Comments:
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | July 9th, 2005 - 12:52 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
PATI VAINĪGA PIE TĀ, KĀDA ESI. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
