On the first page of our story... @ 19:16
Šodien jūtos pilnībā down... Ir pēdējā laika pēdējais laiks... Viss, šobrīd vajadzētu nospodrināt neesošās bruņas, sakost zobus un pilnā ātrumā pievarēt šo murgu. Bet ko daru es?! Bēdājos un gaidu. Bēdājos par to, ka nav, gaidu, kad būs. KO? Vēstuli. Zinu, ka kkā muļķīgi, jo man īsti nav ne jausmas, kas tas viss vispār ir, BET, sasodīts, ja Tu varētu ielūkoties manā galvā. Tur jau tādas domas pārdomātas, ka pašai brīžiem baisi.
+ īsti nav skaidrs, kas notiek ar to situāciju saistībā ar A. Jau vairākas reizes domāju, ka varētu vnk kkā izbeigt to lietu, lai jau viņai tiek vai kkā tā, bet tad saņemu kārtējo brīnišķīgo... un sev apsolu, ka nebūšu tā, kas pirmā padosies.
I'm not sure if it's a competition and I know I can't win with looks or body, but, damn it girl, I love you and everything, BUT I can beat you with words like ANYTIME... And you know it!
Kūpers: "Skotij, tikai mazām meitenēm ir vēstuļu draugi!" :D :D :D Tiešām???!!! :D
Be safe,
A.
P.s. But you'll always be my hero...