Reliģija (lasi ticība) jebkurā tās izpausmē kalpo kā cilvēkveidīgo būtņu sadzīvošanas ar savu psihi un tās apzināšanās palīginstruments, bez kuras eksistence noved pie apzināta vai neapzināta ārprāta. Tīri praktiski primārais cilvēks (organisms) nespēj efektīvi un simbiotiski bez katalizatora sadzīvot ar garīgo būtni (cilvēku?), kuras vērtību sistēma krasi atšķiras.
Vienīgā atšķirība slēpjas iekš tā, ka radošākie un praktiskākie (arī egoistiskākie) rada savu reliģisko sistēmu paši, bet pārējie cenšas balstīties uz citu censoņu (lasi "svēto") atziņām un radīto reliģisko sistēmu.
Jau gaidu komentāros jautājumus: "Tev nav personības dalīšanās?"
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
shon baigi gruuti to visu saprast
bet vispaar man nevisai patiik tas vaards religjija
bet vispaar man nevisai patiik tas vaards religjija
(Reply to this) (Thread)
vajag ticeet sev. uzticeeties sev. bet citreiz ir daudz vieglaak noticeet citam :/
(Reply to this) (Thread)
|
šķiet, ka ar personības dalīšanos tam mazs sakars...tikai domāju par to, ka mums vienmēr vieglāk sekot vispārpieņemtām lietām, nevis radīt jaunas. Un šāda rīcība prasa tiešām lielu drosmi. (nerunāju par cilvēkiem, kuri izliekas stipri, lai nezaudētu savu sabiedrības tēlu, patiesībā esot vāji)
Kaut būtu vairāk tadu cilvēku.
Kaut būtu vairāk tadu cilvēku.
(Reply to this) (Thread)