Pavelkos uz The Amity Affliction ļoti, pēdējā laikā. Austrāļu post-hardcore. Melodisks, pasmags hārdkōrs, ar pozitīvu (lai arī smagu) skanējumu un liriski padrūmām tēmām, bet tomēr tāds zināms cerīgums tam visam spiežas cauri. Screamo meistarīgi mijas ar skanīgiem piedziedājumiem. Interesants.

Uz nakti mani šitāds nomierina. Sajūtu ziņā laikam var salīdzināt ar atrašanos viesuļvētras centrā. Apkārt tev valda trakums, bet vidū, kur atrodies, valda miers.

Kad tavi sapņi sadrūp pie tavu mocītāju kājām
Un šķiet, ka tavs žoklis salūzīs uz aukstās, cietās flīžu grīdas
Kad tu turies pie kā tāda, kas tev nodara daudz vairāk ļauna, nekā laba
Tas nozīmē, ka esi sasniedzis elles dziļumus
Un tur ellē tu atradīsi tēraudu
Lai noberztu ādu līdz tulznām
Lai nograuztu zobus līdz kaulam
Lai izrautu mēli no tās patvēruma
Un noasiņotu vienatnē.

Man ir stāsts, ko tev izstāstīt
Un tu labāk klausies, vai aizej
Jo ja tu izvēlēsies ceļu, kuru izvēlējos es
Ir iespēja, ka tu nepaspēsi novecot.