(no subject)
« previous entry | next entry »
Oct. 16th, 2024 | 08:13 pm
šodiena bija visa brīva sākot no vieniem, un es, protams, neko nespēju izdarīt.
paēdu, paskatījos youtubi, tad pielipu ekrāniem.
nu, vismaz paķemmēju suni un izdomāju ideju semināra darbam, bet man viņš jānod jau piektdien, un laika to izdarīt būs maz.
bet varbūt tā pat ir labāk, ka tas laiks kļūst maz, jo, kad ir vairāk brīva laika, es neizdaru neko.
es guļu un raudu par to, cik man grūti, kā man nav spēka.
telefonā katru dienu atzīmēju kā es jūtos. es nesaprotu, vai tas ir normāli 4 no 3 nedēļas dienām justies sūdīgi? reizēm 3 vai 4 dienas pēc kārtas. un tad pārējās ok vai pat ļoti labi? es nesaprotu, vai ar mani kaut kas reāli nav kārtībā, vai arī es vienkārši gribu, lai kaut kas nav kārtībā? vai tas ir normāli, ka es tik bieži esmu tik šausmīgi pārgurusi?
un vakaros ir tik ārprātīgi grūti. it kā diena bija laba, bet vakars vnk nu drausmas. paliek tik smagi un visa par daudz, un es vienkārši nespēju ar sevi pabūt klusumā. es eju ar suni ārā bez austiņām, bet tam, kas ar viņu notiek vai vispār man apkārt, es nespēju pievērst uzmanību. nu, es cenšos, es kaut kad arī skatos, bet faktiski es esmu savā galvā vai nekur. nespēju novest domas līdz galam. gribu raudāt. visu laiku grūti elpot. nevaru ievilkt elpu, visu spiež ciet.
man ļoti pietrūkst manu draugu. neesmu apmeklējusi arī nekādus pasākumus jau ilgāku laiku. nav laika vai šķiet, ka, ja iešu, nebūs laika vai arī pārgurums.
no rīta manam sunim uzbruka cits suns, bet tā bija mana vaina, jo pielaidu savējo viņam klāt. abiem viss kārtībā, bet, nu. nu, galīgi nedomāju ar galvu.
šķiet, ka man ir kaut kādas kuņģa problēmas. visticamāk no tās vemšanas. vēl kaut kādas varžacis uz pēdām. man šķiet, ka gandrīz vispār neskatos vairs tālumā.
tiešām nesaprotu, kā es jūtos. likās, ka labi.
paēdu, paskatījos youtubi, tad pielipu ekrāniem.
nu, vismaz paķemmēju suni un izdomāju ideju semināra darbam, bet man viņš jānod jau piektdien, un laika to izdarīt būs maz.
bet varbūt tā pat ir labāk, ka tas laiks kļūst maz, jo, kad ir vairāk brīva laika, es neizdaru neko.
es guļu un raudu par to, cik man grūti, kā man nav spēka.
telefonā katru dienu atzīmēju kā es jūtos. es nesaprotu, vai tas ir normāli 4 no 3 nedēļas dienām justies sūdīgi? reizēm 3 vai 4 dienas pēc kārtas. un tad pārējās ok vai pat ļoti labi? es nesaprotu, vai ar mani kaut kas reāli nav kārtībā, vai arī es vienkārši gribu, lai kaut kas nav kārtībā? vai tas ir normāli, ka es tik bieži esmu tik šausmīgi pārgurusi?
un vakaros ir tik ārprātīgi grūti. it kā diena bija laba, bet vakars vnk nu drausmas. paliek tik smagi un visa par daudz, un es vienkārši nespēju ar sevi pabūt klusumā. es eju ar suni ārā bez austiņām, bet tam, kas ar viņu notiek vai vispār man apkārt, es nespēju pievērst uzmanību. nu, es cenšos, es kaut kad arī skatos, bet faktiski es esmu savā galvā vai nekur. nespēju novest domas līdz galam. gribu raudāt. visu laiku grūti elpot. nevaru ievilkt elpu, visu spiež ciet.
man ļoti pietrūkst manu draugu. neesmu apmeklējusi arī nekādus pasākumus jau ilgāku laiku. nav laika vai šķiet, ka, ja iešu, nebūs laika vai arī pārgurums.
no rīta manam sunim uzbruka cits suns, bet tā bija mana vaina, jo pielaidu savējo viņam klāt. abiem viss kārtībā, bet, nu. nu, galīgi nedomāju ar galvu.
šķiet, ka man ir kaut kādas kuņģa problēmas. visticamāk no tās vemšanas. vēl kaut kādas varžacis uz pēdām. man šķiet, ka gandrīz vispār neskatos vairs tālumā.
tiešām nesaprotu, kā es jūtos. likās, ka labi.