kad ir daudz brīva laika tad jāsāk domāt par tādām lietām, kā - kā gribētos mācēt lidot, aizlidot prom un atgriezties kad gribas; kā gribētos visu laiku domāt par maznozīmīgām lietām, kas nesagādā nekādas problēmas; kā gribētos, lai viss ko man vajag zināt, ieviestos pats no sevis manā tukšajā paurītī un gribētos arī lai ātri viss pielec(vismaz ar 3x lielāku ātrumu kā tagad)... un vēl gribētos, lai eksistē tāds ziemassvētku vecītis, kurš piepilda visas manas iegribas un vēlēšanās. es uzskatu ka esmu to pelnījusi, vismaz esmu centusies būt laba, nevis tādēļ lai viņš piepildītu manas vēlēšanās, bet gan tāpēc, ka pati to vēlos un par to no viņa ar prasītu, lai piepilda manas vēlmes. bet tā kā tāda vecīša nav un brīnumi arī nenotiek, tad visas šīs domas vienkārši uzbāzīgi,nevajadzīgi tērē manu enerģiju.

jā, tas arī viss.