|
|
|
March 23rd, 2009
 | 10:40 pm
āgenskalns ir patiesi frīkiš vieta.
iegāju tur uz mārupes ielas kafūzī/bulkārijā ar nosaukumu "Dēli", lai attiecīgiem nolūkiem iegādātu bulciņu-austiņas.
kamēr izvērsu diskusiju ar pārdevēju par bulciņu austiņu un cepumu austiņu mīklas atšķirībām, man blakus nostājās veca tantiņa ar tādu kupri, kā no sniegbaltītes pasakām un kaut ko sāka vokalizēt. aptuvenais saturs laikam bija pa tēmu "nopērc man kaut ko...". Pirms es vēl savā čiuļu atturīgajā mulsumā biju izlēmusi, kā šādās situācijās adekvātāk rīkoties (tobiš - izlikties, ka nedzirdēju, vai sameklēt sevī pēdējās žēlastības lauskas un izmaksāt tantukam bulciņu, vai arī rupji paskaidrot, ka katrs pats savas laimes kalējs)... tikmēr pārdevēja samērā paceltā skaļumā sāka ķērkt uz tantuku (intonācijā bija dusmu un žēluma apvienojums, heh), ka neprasi nu mammīt no nabaga studentiem, viņiem jau arī naudiņas nava, viņi jau nabadziņi, un vispār nevajaga nākt uz kafejnīcu te dirnēt, labāk ir mājās tējiņu padzert, tas tač ir veselīgāk (?!).
kafūzī bija bariņš kurlmēmo un kaut kādas divas ļoti mazas meitenītes, tā ka potenciāliem pašapzinīgiem mūsu latvju pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem šis kāzus gāja secen, paliekot tikai starp mani, blondo pārdevēju un tantuku, kas beigu beigās atrada kaut kādus sančus un uzsāka komunikāciju ar pārdevēju, kas viņu tikko bija nostrostējusi.
Tāka es tiku cauri ar savu kārtējo vidzemniecisko nasing spešal. un tā dīvaini - es tač neesmu students. tikai prasts latvju "pac savas laimes kalējiņš"
austiņu cepumi bija trakoti garšīgi.
|
Comments:
man skola ļoti netālu un ļoti reti, bet ir nācies tur būt, un kā reiz tās dažas reizes, kad esmu tur bijusi, tas tantuks turpat vien ir. goda vārds |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}