|
as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -
Jun. 29th, 2012 10:01 pm es esmu tāda omīte ābelē. kāds te atceras omīti ābelē?
reizēm nabaga, reizēm bagāta, abos gadījumos- neizskaidrojami. reizēm man vajag savvaļas zirgus un atrakciju parkus, bet reizēm- reizēm labāk palikt ābelē, un neļauties tikt redzētai.
par katru cenu izskatīties aizraujošai. ak, nu labi, vairs jau ne.
paskat, kādi pūpēži mēs te porto nosēdējām, blenžot zaļā vīnā, viens otrā un tikai mazliet- citos un saulē.
nu a nekas, nebija slikti. varēja būt labāk, būs labāk.
tagad spānija. vispār gribētos līdz zilajam krastam aiztikt, bet nevar zināt. omītes ābelē nekad neko nevar zināt uz priekšu. citādi nebūtu pārsteigumi, bez pārsteigumiem nedrīkst.
jā, es atceros, grāmatas beigās, viņa pazuda un palika ikdiena. ikdiena izrādījās skaistāka. bet tas jau tāds vairāk...kā lai saka...
audzinošs elements. 3 comments - Leave a comment | |
Comments:
Jaa,es atceros to graamatu. Vairaakas reizes paarlasiiju.
| From: | alefs |
Date: | July 1st, 2012 - 03:53 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Zinu, ka to grāmatu lasīju, ir aizdomas, ka pat visai pozitīvā noskaņojumā, bet neko vairāk par nosaukumu neatceros. Un mēģinot no savā prātā uzkonstruēt tādas omītes konceptu, sanāk vien miglaina psihedēlija.
jā, tas arī bija pats foršākais, vismaz no bērna skatpunkta likās patīkami brīva no audzinošām morālēm. arī tās beigas patiesībā bija tādas drīzāk patiesas, nevis uzspiestas, kaut ar beidzot kaut kādiem "labi/slikti" elementiem.
|
|