| |
[Aug. 1st, 2014|05:06 pm] |
Vakar biju saorganizejusies celties ap 7 un doties uz parku skriet, bet pirms 6 mani pamodināja telefona zvans, kas vēstīja, ka jāvelkās uz darbu, jo Aurelija nebija ieradusies un neatbildēja uz zvaniem. Skriešana izpalika. Stāstīju darbā Lakijai par savām skriešanas nedienām un viņa man prasīja vai esmu jocīga iet pirms darba vēl skriet. Varbūt esmu arī.
Šorīt arī gribēju celties un izskriet kādu līkumu, bet pamodos ar nejaukām sāpēm sprandā un mugurā, un vabrūt mazliet temperatūru. Bet visu manu veselības likstu cēlonis ir pilnīgi skaidrs. Esmu pārvakusies dzīvot uz grīdas.
Starp zaļo krēslu un kafijas galdiņu ( uz kura nekad netiek likta kafija un pie kura tā arī nekad netiek dzerta) izklāju biezo segu, uz tās arī guļu. Pirmo nakti bija ļoti ok, bet vēlak jau sāku just, ka sprandai tas nepatīk. Bet nu neko darīt. Tā nu vakar tomēr pārcēlu modinātāju uz mazliet vēlāku laiku, nogaidīju līdz E aiziet uz darbu un tad ielīdu uz stundiņu nosnausties gultā - nebija slikti. |
|
|
