Something with me is seriously wrong!

Man ir jāsaņemas! Bet tas ir tik grūti, vēl grūtāk, jo nav neviena, kas vnk būtu man līdzās, kas palīdzētu. It's so unfair! Forever alone - kā mans J. pēdējā laikā saka. :) Un visiem tiem, kas teiks, ka mana dzīve ir tāda, kāda tā ir, jo es tādu esmu to izveidojusi/radījusi un viss ir atkarīgs tikai no manis, es teikšu tā - EAT SHIT YOU SUCKERS!!! Un pat nedomāju atvainoties par rupjību! Tas viss man jau ir tā noriebies. Kad beidzot MAN paveiksies un sāksies augšupeja?!

Jau gandrīz nedēļu atkal it kā dzīvoju savās ārpus Rīgas mājās. Most of the time I hate it. Kopumā jau nav tik traki, lasu grāmatas, cepju kūkas un visu lieko, ne tikai no miesas, mēģinu nodzīt ar riteņbraukšanu, bet viss pārējais - cep, vāri, mazgā un kārto - no, no, no.

Ar V. arī kādu laiku neesmu neko runājusi. Vispār normāli runājusi ar V. es neesmu OMG cik sen. Nezinu, kas ar viņu, mani, mums ir noticis, bet nekas vairs nav tā kā bija. Lai gan es viņu ļoti mīlu, tgd saprotu, ka tas, ko viņš nodarīja L. ir gandrīz nepiedodams. + V. vairs nerunā ar mani, vismaz ne tā kā agrāk. Un es ilgojos pēc "tā kā bija agrāk"!

Labi, viss!
Be safe!

A.