solītais nekrologs :
mani tikko ar nastasju fiļipovnu salīdzināja.
protams, glaimojoši. kurai gan negribētos. es tā kā kautrīgi pretojos, jo, pirmkārt, lai nu kas es esmu, maucīga noteikti ne. (tas ir diezgan mokoši, būt kaislīgas dabas un nemācēt būt maucīgai, atzīstu.)andra mf., protams, ir nastasja vairāk par mani, un arī, teiksim, dzeina, un up, un svalka, un citas te cibas skaistules. tomēr, arī man bija ļoti patīkami. īpaši tādēļ, ka atcerējos.
tas laikam bija pēdējais rīts, sēdēju savā galda pusē un smējos. nevarēju vien rimties. viņš klusēja, klusēja arī citi viesi, bet es smējos, neprātīgā līksmē. teatrāli un dramatiski, tomēr no sirds. pa brīžam raudādama. mana eksaltācija un manierīgās nervu lēkmes nav no manis atdalāmas, un es pat vairs nekaunos. lai arī tas parasti raksturīgs aktieriem.
vēlāk arī naudiņu sametu krāsnī. tāpat, smiedamās. aizbraucu melnkoka droškā, triekdama zirgus putās, rādīdama nesaprotamas zīmes ar rokām. rogožins pakaļ nebrauca, lai nozagtu, aizvestu ar varu, utt., nogalinātu. jo tikai tas man, protams, ir vajadzīgs, mirt no kaislības. kā jau visas, kas pārlasījušās...vārdsakot, nē, viņš mani bez naudas nē.
iespējams, tas drīzāk bija miškins. kurš nenāks. varbūt vienīgi nepretosies, ja atnākšu pati, atbraukšu, atbraukšu melnkoka droškā, sieviete sudraba pils, un aizvedīšu līdzi, nebeigdama tulkot epilepsijas lēkmes par kaisles uzplūdiem.
un iespējams, es visu vēl vairāk pārpratu, un īstenībā nekad neesmu bijis nekas vairāk kā Ipolits, atceraties to aseksuālo, kaitinošo radījumu ar sasvīdušajiem matiem un kāsu, komisku savā drosmē.
mani tikko ar nastasju fiļipovnu salīdzināja.
protams, glaimojoši. kurai gan negribētos. es tā kā kautrīgi pretojos, jo, pirmkārt, lai nu kas es esmu, maucīga noteikti ne. (tas ir diezgan mokoši, būt kaislīgas dabas un nemācēt būt maucīgai, atzīstu.)andra mf., protams, ir nastasja vairāk par mani, un arī, teiksim, dzeina, un up, un svalka, un citas te cibas skaistules. tomēr, arī man bija ļoti patīkami. īpaši tādēļ, ka atcerējos.
tas laikam bija pēdējais rīts, sēdēju savā galda pusē un smējos. nevarēju vien rimties. viņš klusēja, klusēja arī citi viesi, bet es smējos, neprātīgā līksmē. teatrāli un dramatiski, tomēr no sirds. pa brīžam raudādama. mana eksaltācija un manierīgās nervu lēkmes nav no manis atdalāmas, un es pat vairs nekaunos. lai arī tas parasti raksturīgs aktieriem.
vēlāk arī naudiņu sametu krāsnī. tāpat, smiedamās. aizbraucu melnkoka droškā, triekdama zirgus putās, rādīdama nesaprotamas zīmes ar rokām. rogožins pakaļ nebrauca, lai nozagtu, aizvestu ar varu, utt., nogalinātu. jo tikai tas man, protams, ir vajadzīgs, mirt no kaislības. kā jau visas, kas pārlasījušās...vārdsakot, nē, viņš mani bez naudas nē.
iespējams, tas drīzāk bija miškins. kurš nenāks. varbūt vienīgi nepretosies, ja atnākšu pati, atbraukšu, atbraukšu melnkoka droškā, sieviete sudraba pils, un aizvedīšu līdzi, nebeigdama tulkot epilepsijas lēkmes par kaisles uzplūdiem.
un iespējams, es visu vēl vairāk pārpratu, un īstenībā nekad neesmu bijis nekas vairāk kā Ipolits, atceraties to aseksuālo, kaitinošo radījumu ar sasvīdušajiem matiem un kāsu, komisku savā drosmē.
Comments
es nekad neesmu varējusi saprast - kā tas ir, maigas dabas. nekad tam neesmu ticējusi, un vienmēr to esmu skaidrojusi ar komformismu vai drosmes trūkumu. tomēr visdrīzāk man nav taisnība.
es pat nezinu, kā lai tev atbild. neapšaubāmi, reizēm aiz "maigas dabas" tiek slēpts gan drosmes trūkums, gan klaja nelietība un nespēja uzņemties atbildību. tomēr es te biju domājusi ko citu. mans kaķis, piemēram, ir ļoti maigas dabas, bet tu pamēģini viņam nodarīt pāri, viņš tev rīkli pārgrauzīs. kad vienreiz Juris palika pie manis pa nakti, kaķis mēģināja viņu nogalināt :)
zini, kas ir maiga daba? ārkārtīgi jūtīga redze un dzirde, spēja sadzirdēt intonāciju un spēlēt pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem. nemēģināt ar āmuru salabot rokaspulksteni.
ā. man tas viss piemīt, bet negribas spēlēt līdzi. gribas uzsist ar āmuru, lai beidz būt bailīgs un trausls.
nu bet tu taču tāda neesi viena, kas grib iekārtot pasauli pēc sava prāta. paskaties uz suicu, lielo pasaules pārbūvētāju, lūdzu!
(Reply to this) (Parent)
noteikti piemīt, un to sevī arī nicinu, jo ja grib pasauli iekārtot pēc sava prāta, otra cilvēka sajūtās nedrīkst iedziļināties.
tu sities ar galvu sienā. es neredzu nevienu nopietnu iemeslu, kāpēc būtu jēdzīgi, interesanti, skaisti vai kādā citā veidā vērtīgi padarīt visus drosmīgus un stiprus.
es nesaprotu, kāpēc reducēt dažādību, turklāt tas tāpat ir bezjēdzīgi, to nav iespējams izdarīt.
(Reply to this) (Parent)
nu to visi grib:) bet cilvēks jau nav akmens, ar spēku tādu neizkalsi. ar viltu gan reizēm var. ar mīlestību var. ar maigumu. bet reizēm vajag arī izsist zobus, tikai atšķirt vajag, kuram vajag salauzt žokli, bet kuru - uz rokām nēsāt.
tā ir, jā. bet man ir pārāk strauja daba, lai šo smalko, dziļo, sievišķīgo gudrību īstenotu līdz galam.tāpēc jau esmu drīzāk ipolits.
Jā, tas tiešām ir mokoši, būt kaislīgas dabas un nemācēt būt maucīgai, es arī atzīstu.
Miškins, Aļoša Karamazovs, Zosima un Nastasja Fiļipovna ir mani iecienītākie Dostojevska gara bērni.
Miškins, Aļoša Karamazovs, Zosima un Nastasja Fiļipovna ir mani iecienītākie Dostojevska gara bērni.
(Reply to this) (Thread)
ar velnu diskutēt vēl labāk Manna Doktors Fausts prata, un vispār tur vairāk dumpības, spīta un lepnības, kas mums katram drusku piemīt, a Miškins tas ir kaut kas tāds very special.
(Reply to this) (Parent)
I'm one man's whore.
Pārējie manī ir redzējuši gandrīz tikai un vienīgi čomu nevis sievieti, kurai mesties virsū un skūpstīt līdz nāvei.
Pārējie manī ir redzējuši gandrīz tikai un vienīgi čomu nevis sievieti, kurai mesties virsū un skūpstīt līdz nāvei.
(Reply to this) (Thread)
nu, es par tavu temperamentu runāju. es teiksim nemēdzu tipa tā apvainoties, uzmest lūpu vai tā, līdz tam man tomēr par īsu. :)