Sēž uz zirņu torņa augstā,
Meitene bez tetovējuma.
Lok, ar pilnām saujām iekšā,
Tikai to kas ir no saldā krējuma.

Nav jau rūgts, nav jau mieles,
Ņem tik to, kas patīkams un pierasts.
Meitene bez pūķa un tetovējuma,
Kuš-ina vien Rīgas ielas.

Klusē daudz un klusē ilgi,
Atbildi strupi- negriboši lakoniski.
Meitenei bez pūķa...
Visi citi nevēlami drakoniski.

Aukstā zirņu tronī sēž,
Plaukstā- atmiņas un solījumus plēš,
Alkst tā- to, ko pasolījis vējš,
Lauskās veroties tā savu kaunu dzēš.

Meitene bez pūķa tetovējuma,
Sēž pie iegūto siržu grāmatu sējuma.
Slēpjas no īpašniekiem-
Lok no burkas, kurā tikai krējums...
Sēdēt jau var, bet vai ir labi, ja ir sējums?