| |
[18. Jun 2007|19:24] |
|
Es šodien un visas brīvdienas noskaņoju sevi uz to ka "jaukais darba klēģis" ir man tukša vieta un es vairs necepšos, par katru viņa stulbo tekstu un piezīmi. Šodien izdevās pat neskatoties uz to, ka es vairākas reizes varēju uzsprāgt no viņa muļķīgajiem tekstiem un ja es šeit kaut ko rakstīšu par viņu, tad tikai tanī gadījumā, ja mani tiešām, tiešām viņš būs nokaitinājis, jo man ir jābūt mierīgai, līdzsvarotai. Ja es neesmu mierīga manā dzīvē viss sāk iet ne tā kā vajadzētu, ko es šodien ievēroju, bet ar to es arī cīnīšos, tas ir tas ka visus darba kolēģus (vīriešus) es uztveru un pati un tikai pati saklausu viņos "jaukā darba kolēģa" jēlos jokus un zemtekstus, bet patiesībā viņi runā par darbu un šīm attiecībām ir jābūt lietišķām nevis mēģināt saklausīt zemtekstus. |
|
|
