Liene atnesa kūku. Tā gan nebija medus (es teicu, ka man tāda kārojas), bet kkas līdzīgs. Traki salda. Jā, tieši tā - es, viena no lielākajām saldumu stūķētājām saku, ka man nedaudz par saldu. Bet laikam būtu jāsāk ar to, ka Liene BEIDZOT atrada laiku un atnāca ciemos. Priecājos. Pagatavoju vakariņas un viss kā pienākas, tomēr nedaudz dīvaini un jādomā, ka pēc visas tās lietas ar V., turpmāk šādi būs vienmēr.

Reizēm nez no kādiem manu iekšu dziļumiem nāk ārā tāds melni-ironiskais humoriņš. Pēdējais, par ko iedomājos... Praktikante Maira darbā teica kko apmēram šādi: "Naktī pamodos...kkā baigi auksti. Paskatos pa labi, neviena nav, pa kreisi - arī neviena nav...tātad skaidrs, kāpēc auksti." Es te domās nedaudz pārfrāzēju - es pamostos naktī vai no rīta, sajūta, ka kkas nav lāgā. Paskatos pa labi, neviena nav, paskatos pa kreisi - arī neviena nav. FŪŪŪ...VISS KĀRTĪBĀ!!! :)

Ā... jā, ir tikai decembra pats sākums, bet man jau kādu nedēļu ir īstais Christmas mode. Domāju par dāvanām, eglēm, svecēm, izrotāju skapīti darbā ar pašizgrieztām sniegpārsliņām, dziedu Jingle-Bells u.tml. Ceru, ka tas viss pēkšņi nenoplaks un man un manai ģimenei būs tiešām jauki Ziemassvētki. Varētu pat aiziet uz baznīcu!

Un tā Don Omar dziesma "Danza Kurudo" tomēr baigi lipīgā... Brīžiem pat padziedu līdzi, lai gan nav ne jausmas, par ko tā ir. :)