Es tak jums neesmu pastāstījusi par savu nedēļu in sweat factory - 12 stundu darba diena 7 dienas nedēļā. Tiesa, atšķirībā no visiem mazajiem banānu novācējiem un Nike kedu ražotājiem, es strādāju tikai vienu nedēļu un mans darbs bija smaidīt un dalīt atlaižu kuponus tirdzniecības centrā. Un pelnīju es ar labāk nekā viņi.
Cilvēks pie visa pierod. Ja nedēļas sākumā atgriežoties mājās biju pārgurusi un nesapratu, ko iesākt, tad beigās mājās i ēst paspēju pagatavot, i Simsonus paskatīties. Re, kā visam var atrast laiku.
Nedēļas atklājums - madre mia, cik daudz krievu brauc uz Spānijas dienvidiem atpūsties! Biju domājusi, ka pavadīšu nedēļu runājot spāniski un angliski, bet galu galā nācās savu jau iestīvējušo krievu valodu ar' tā pamatīgi iekustināt.
Vairāk nekā tā sasodītā 12 stundu darba diena mani ietekmēja 12stundu pavadīšana tirdzniecības centrā un lūkošanās apģērbu veikalos. Nedēļas beigās neizturēju un devos atlaižu medībās. Atgriezos mājās ar diviem jaunām džinsu biksēm, augstpapēžu kurpēm un sasodīti skaistu kleitu dzeltenmelnu kleitu. Tikai pēc nopirkšanas atklāju, ka tie dzeltenie raibumi uz melnā fona patiesībā ir smuki, mazi banāniņi, kas mani iepriecināja vēl vairāk.