|
Februāris 3., 2004
22:02
brizjiem ciinja,ko saucam par dziivi skjiet paraak gruuta..
tik viens mirklis...
bet ir tik gruuti...
apkart ir tik daudz..
bet sirdii viens
tik viens
kaa puteklis giasaa
ka piliens juraa
kad apkart ir tik daudz
bet tu esi viens...
|
Comments:
bet reizēm arī viens ir daudz
bet ja tas viens esi tu pats ar sevi?..
ja tas nav dzīvesveids un pozīcija, bet kāda brīža stāvoklis, tad arī būt pašam ar sevi ir vairāk kā vērtīgi..nav nekāds noziegums pašam sevi uzrunāt, iepazīt, atklāt vai noraidīt..
nu jaa,laikam taa ir,bet tik loti nepatiik sajusties vienam...it ipasi,ja tas ir atkal..
O, jā, zinu, zinu, cik ļoti ir bail no vientulības vai vienpatības vai vien--- Viens ir un paliek viens, tur nav ko piebilst.. Bet viss taču mainās, pāriet, pārvēršas. Smaidiņš varētu pasmaidīt, ko ? :)
smaidinjsh censhas smaidiit :))) vismaz censhas meklet dzivee to starinju..to starinju,ar kuru atmodinat laimiiti! VInja chuch...bet gan jau modiisies =)
Modīsies..līdz ar pavasari, pirmo īsto sauli..varbūt tu atnesīsi pavasari ātrāk- pasmaidi, kļūs labāk..varbūt pat ilgstoši labi :) |
|
|
Sviesta Ciba |