Ja jums kādreiz ir licies, ka jūs Latvijā esiet redzējuši, kas ir vētra, tad jūs neesiet bijuši TE.
No sākuma mēs vnk izdomājam, ka ir jāaiziet līdz jūrai, jo lija stiprs lietus un varbūt būs lielāki viļņi. Tad nu mēs ierasto 3 min gājienā, liekas, ka nogājām kādas 10 minūtes. Paiet nebija iespējams. Vispār. Elpot arī. Pretī esplanāde uz, kuras jātiek. Pretī arī jūra un viļņi, kas nu jau bija pāri esplanādei. Tas tiešām bija piedzīvojums. Man liekas, ka esmu izskalojusi visu, kas bija uz sirds. Prieku, skumjas. Visu! Tas viss jaucās kopā ar sāļo ūdeni,kas krita sejā un tika aiznests ar vēju. Tā patālāk prom ! Tiešām! Kaut vētras būtu tik bieži,lai varētu izskalot un izkliegt laukā visu, kas pa laiciņam sakrājas.Tas ir neaprakstāms skats un nebijuši tīras sajūtas.
Ir atklāta jauna relaksācija.Jā. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |