22:18 - prieks!
es varu vienā mierā, vienā solī un pat mazāk nonākt līdz naidam. varu sākt ienīst kādu tieši tagad un šeit. un uzreiz. un kas par spēku. vēlētos tādu intensitāti citādi. vispār kaut kāda bimbu diena. kāpēc es vienmēr ciešu, nekad neskumstu, stulbi plosās kaut kādi ādas un oderes izplēsēji pa iekšu.
satiku uz ielas cilvēku pēc diviem gadiem, tā, neko. runāt nav par ko. tā sakautrējos. beigās ieplēš vienīgo tēmu, kas man, bļa, reāli sāp. bet es kautrējoties atbildu, ka nezinu neko par to. un tad mēs šķiramies. pie Ozīrisa. mums abiem ir netīri mati. tad es eju un domāju, ka pirmajā krogā izdzeršu šampanieti. jā, noteikti izdzeršu. nē, labāk vīnu. tomēr šampi. tā vietā beigās aizeju uz bibliotēku, sēžu lasītavā un lasu rakstus, ko zinu jau no galvas. un man ķļūst labāk. tad gribu kādu satikt, visi jūs cūkas, novēršaties tieši tad, kad man (patiesi?) kādu vajag. domāju, kā atbraukšu mājās un iešu vannā, ar kūstošo burbuli-šķīdeni. un dzeršu balzāmu. recepte (labā!): balzāms, upeņu sula, minerālūdens, svaigi spiesta apelsīnu sula, patriotiskas dziesmas, vēlams Baltijai, Brīvību Baltijai, Mūsu tautai utt. nu tā lai ādas un oderes plēsējiem prieks!