Svētdienas Sarunas - atkal jau...

Un atkal, un atkal, un atkal, un atkal...
Man šoreiz nav ''piemeties ēzelīts''. Mājās pārnācis Tukšums, lai izbrīvētu vietu.
Sāksim no sākuma?
Bet man patika jau esošais!
Nemelo.

...

Ai. Ko es te cenšos bīdīt gudri literārus tekstus. Nu nav man tāda talanta un varbūt arī nevajag. Neko nevajag. Tikai sākuma vajag. Ieelpu pirms kārtējā pārgājiena (neteikšu maratona, jo vairs netaisos steigties). Ekspotīcijas. Jā! Ekspotīcija ir īstais vārds. Sevis meklēšanas ekspotīcija. Pat atradu sākumu-vakardiena, ar beigu datumu tā grūtāk-nevienam nezināmas. Varbūt nebeidzams. Neatrisināms. Ekspotīcja bez dead line. Tas ir pluss. Mīnuss-neliek sasparoties somu sakrāmēšanai, lai dotos ceļā. Bet patiesībā, soma man nemaz nav vajadzīga, tur var ielikt tikai veco. Iešu kāda esmu. Krāšu visu no jauna. Ko es te muļķoju sevi? Soma būs, tikai pustukša. Izšķirota.

...

''Let me be myself, so I could shine with my own light.''