Žurks apzinīgi paskatījās pa labi un pa kreisi novērtējot satiksmi un šķērsoja ielu. Pārbaudīja kroga signalizāciju, tad devās tālāk līdz čekas mājai savās mazajās darīšanās.
No tumsas iznira neskūts tumsnējs purns. Koškins sekoja žurkam jau kādu brīdi.
"Atvainojiet, Jūs nevarētu man palīdzēt? Vai Jūs neaizdotu man 30 santīmus transportam?" nomurrāja koškins.
"Pis nahuj, kamēr pizdi nedabūji, bomzi!" uzšņāca žurks.
Koškins pirmo reizi mūžā sastapies ar runājošu žurku mazliet palecās gaisā un steidzīgi atgriezās ielas otrā pusē ņaudēt par savu dzīvi sapisto.

Žurks pazuda aiz mūzikas skolas vārtiem. Rītdien koncerts.